27. februārī Jēkabpils agrobiznesa koledžā notika lekcijnodarbība, ko vadīja kustības Zero Waste Latvija pārstāve Laura Starostina. Ģimnāziju šajā pasākumā pārstāvēja 10.a klases skolnieces Marta Urtāne, Diāna Apsīte un skolotāja Dace Druveniece. Lekcija, kuras laikā notika arī praktiska darbošanās, rosināja domāt par dažādiem jautājumiem: Kā saražotie atkritumi ietekmē vidi? Kā mēs varam ietekmēt šos procesus? Kas ir Zero Waste jeb bezatkritumu dzīvesveids?

Vai tu zināji, cik ļoti mūsu ikdiena ietekmē apkārtējo vidi? Kosmētika, zobu pasta un daudzi citi produkti, ko izmantojam ikdienā, satur mikroplastmasu. Plastmasa un tās nonākšana apkārtējā vidē ir būtisks drauds gan dabai, gan mums pašiem. Izrādās, mūsu organismos jau uzkrājies ļoti daudz plastmasas. Mēs to uzņemam, lietojot dzērienu no plastmasas pudelēm, ēdienu no plastmasas traukiem; uzņemam ar zivju un gaļas ēdieniem, jo plastmasa, ko izmetam dabā, jūrās un okeānos, nonāk arī dzīvnieku organismos.

Lūk, video, kā mazie iepirkumu maisiņi nonāk vidē un ietekmē mūs:

https://www.youtube.com/watch?v=Tm1tYih-erc

Lūk, 10 ikdienas izstrādājumi, kas vidi piesārņo ar mikroplastmasu:

http://www.lhei.lv/en/10-ikdienas-izstr%C4%81d%C4%81jumi,-kas-vidi-pies%C4%81r%C5%86o-ar-mikroplastmasu

Lai apmierinātu mūsu vajadzības, no 1970.gada ir iznīcināti 12 % Amazones lietus mežu. Daļa zinātnieku uzskata, ka mūsu darbību rezultātā mainās klimats, un tieši tāpēc kūst Antarktīda, kas veido 61% pasaules saldūdens rezervju. Daļa zinātnieku domā, ka tas ir dabisks process, kas Zemeslodes vēsturē ik pa laikam atkārtojas. Taču tas, ka mums jādzīvo videi draudzīgāk, ir fakts!

Mums taču tik ļoti interesē mode! Vai vēlies zināt, kāda krāsa nākamgad būs modē? To var uzzināt Indijā! Tur upes iekrāsojas nākamās sezonas modes krāsās, jo apģērba ražošanā izmantoto ūdeni bez attīrīšanas izgāž upēs. Pirms izmet vienu reizi uzvilktu T kreklu, atceries, ka tā tapšanai izlietoti vairāk nekā 2000 litru ūdens. Iespaidīgi, vai ne?

Vidēji Eiropas iedzīvotājs gada laikā rada apmēram 450 kg atkritumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi tos šķirot! Piemērs, kas rosina pārdomas, - vienai poliestera kleitai sadalīšanās ilgums dabā ir 200 vai pat vairāk gadu, savukārt lina blūzīte var sadalīties 2 nedēļu līdz mēneša laikā. Ievērojama atšķirība, vai ne? Tāpēc ikdienā padomā, ko tieši tu vari darīt, lai dzīvotu sev, videi un dabai draudzīgāk, lai tieši pēc tevis būtu mazāk atkritumu un piesārņojuma. Piemēram, ar sodu var tīrīt tikpat efektīvi kā ar dažādiem ķīmiskiem sadzīves tīrīšanas līdzekļiem, un soda ir videi un cilvēkam draudzīga. Mums ir tikai viena Zeme, un tai ir jāpalīdz. Katram jāsāk ar sevi! Mēs jau esam sākušas. Sāc arī tu!

pasākuma dalībnieces