23. aprīlī, vējainajā Jurģa dienā, mēs, 11.d klase ar audzinātāju Kristīni Modniku devāmies uz Rīgu, un galvenais mūsu mērķis kā bioloģijas un ķīmijas programmas skolēniem bija apmeklēt Latvijas Koksnes ķīmijas institūtu, lai iepazītos ar tā laboratorijām, kurās varētu veikt savu pētnieciskos darbu iestrādni, ko pabeigsim nākamgad. Ne mazāk svarīga bija kultūrizglītojošā ekskursijas daļa, ko izvēlējāmies no Latvijas Skolas somas projekta piedāvājuma, un šoreiz tā bija Latvijas Nacionālā muzeja ārzemju mākslas ekspozīcija Rīgas biržā, kā arī Farmācijas muzeja nodarbība. Šajā garajā un piepildītajā dienā mēs patiesi daudz pieredzējām un guvām, par to liecina mūsu atsauksmes.

Evelīnas Mutules iespaidi:

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (LVKĶI) ir zinātniska pētniecības iestāde Latvijā, kas nodarbojas ar koksnes un citu augu izcelsmes materiālu izpēti, lai attīstītu koksnes nozari un veidotu konkurētspējīgus materiālus, izmantojot zinātniski pamatotas, videi draudzīgas un mazatkritumu tehnoloģijas. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu veido sešas specializētas struktūrvienības: Koksnes noārdīšanās un aizsardzības, Celulozes, Polimēru, Biorafinēšanas, Lignīna ķīmijas un Bioinženierijas laboratorijas. Institūta zinātniskā darbība ir vērsta uz bioloģisko blakusproduktu pārstrādi un augstvērtīgu vielu ieguvi, piemēram, bio-bāzētu polimēru sorbentu sintēzi no bērza mizas ekstraktvielām.

Ekskursiju pa Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu mums vadīja institūta direktore Karīna Orlova un institūta biorafinēšanas laboratorijas pētniece, ķīmiķe analītiķe Daniela Godiņa, kura iepazīstināja mūs ar institūta pētniecisko darbību, laboratorijām, kā arī ražoto produkciju. Uzzinājām par koksnes materiālu daudzveidību un to plašo pielietojumu dažādās jomās, kā arī par institūta mērķiem bioekonomikas un zaļās ķīmijas attīstībā. Mums tika parādītas laboratorijas, kurās no koksnes iegūst dažādus materiālus, piemēram, cieto poliuretāna putuplastu, celulozes šķiedras un citus produktus.

Izvēle apmeklēt šo institūtu bija mērķtiecīga, jo iestāde aktīvi atbalsta jauniešus zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) izstrādē, sniedzot nepieciešamo bāzi un speciālistu konsultācijas, un arī mēs jau nodibinājām kontaktus, lai sadarbībā ar konkrētiem pētniekiem veiktu savus pirmos darbus, kas būs pamats pētnieciskajiem darbiem 12. klasē. Mēs lepojamies, ka LVKĶI direktore ir mūsu ģimnāzijas 2009. gada absolvente Karīna Orlova (Meža-Eriņa), šeit strādā 2008. gada mūsu absolvente pētniece Laima Vēvere, 2023. gada absolvents Ilvars Sutris, šobrīd bioloģijas students.

Egijas Anufrijevas pārdomas:

Mūsu diena bija ļoti labi saplānota, un tūlīt devāmies pusdienot uz restorānu “Tobiass” Dzērbenes ielā 14A, kur mūs sirsnīgi sagaidīja īpašnieks Ivars Upenieks kopā ar saviem trim franču buldogiem: Sāru, Tobiasu un Koko. Jau, šeit ienākot, bija jūtama mājīga un draudzīga atmosfēra, kas lika justies gaidītiem, un izrādās, ka šī ir arī suņu kafejnīca! Šobrīd Eiropā tā ir modernā dzīvesstila tendence, jo vieta, kur tīkamā gaisotnē ierasties ar saviem mīluļiem un reizē satikties ar draugiem, ir īpaši harmonizējoša vide mūsu skrejošajā un spriedzes pilnajā ikdienā.

Pusdienas bija ļoti gardas, un kā grupai mums tika piedāvāta izvēle starp diviem ēdieniem, kā arī bija padomāts par visu- pieejama zupa, pamatēdiens un deserts par draudzīgu cenu. Īpašnieks bija ļoti atsaucīgs un ar lielu interesi uzklausīja mūsu atsauksmes, kas radīja izjūtu, ka viņam patiesi rūp katra klienta vēlmes un labsajūta . Īpaši jauka bija iespēja nofotografēties ar viņa suņiem, kas bija draudzīgi un labi audzināti. Arī restorāna interjers bija ļoti estētisks un mājīgs, un visur bija redzami suņu portreti, kas piešķīra vietai īpašu noskaņu. Pēc gara rīta Latvijas Koksnes ķīmijas institūtā un tur gūtās intelektuālās pieredzes tieši šī bija īstā vieta, kur atgūt enerģiju un uzkrāt pozitīvas emocijas turpmākajai dienai.

Elizabetes Skrebeles gūtais:

Tālāk mēs devāmies uz Vecrīgu, kur turpinājām ekskursiju kultūras pasaulē, apmeklējot Mākslas muzeju "RĪGAS BIRŽA", kas sevi pozicionē kā kultūras apmaiņas vietu, kur svarīgāka par mākslinieka nacionālo piederību ir izcilība. Muzejs piedāvā aplūkot ekspozīcijas ar Āzijas, Eiropas un Amerikas mākslas darbiem, kā arī sniedz ieskatu gan klasiskajā mākslā, gan laikmetīgajā mākslā. Ekskursiju vadīja Vita Ozoliņa, ļoti zinoša un ar pieredzes bagāta mākslas zinātniece, kura iepazīstināja ar muzejā esošajām ekspozīcijām un labprāt sniedza izzinošu un detalizētu informāciju par tām, kā arī dalījās savos Japānas iespaidos, jo nupat bija atgriezusies no mākslas ekspedīcijas uzlecošās saules zemē.

Muzejā apskatāmas septiņas pastāvīgās ekspozīcijas. Ēkas ceturtajā stāvā atrodas Eiropas mākslas galerija, kur redzama 16.–20. gadsimta glezniecība, tēlniecība, porcelāns, un blakus esošais Sudrablietu kabinets. Trešais stāvs ir mājvieta Āzijas mākslas galerijai, kur iespējams iepazīties ar 17.–21. gadsimta Japānas, Ķīnas, Indijas un Dienvidaustrumāzijas mākslu. Šajā pašā stāvā atrodas arī Senās Ēģiptes kabinets ar tūkstošiem gadus seniem artefaktiem, kā, piemēram, īstu mūmiju! Tālāk ir Antīkās mākslas kabinets un Rēriha gleznu galerija, kur apskatāma Nikolaja Rēriha (1874–1947) glezniecības kolekcija.

Lielā izstāžu zāle ar iespaidīgajām Skotijas granīta kolonnām, kas no 19. gadsimta vidus līdz muzeja atvēršanai kalpojusi kā biržas galvenā darījumu zāle, ir vieta lieliem starptautiskiem mākslas izstāžu projektiem. Šobrīd tur ir izstādīta Japānas mākslas izstāde ar nosaukumu "Sniegs kūst". Mēs sapratām, ka muzeja skaistumu un eksponātu bagātību noteikti nevar apgūt pusotras stundas laikā, tāpēc vienojāmies, ka šī ir vieta, kuru mēs noteikti apmeklēsim vēlreiz individuāli.

Martas Strauses pieredzētais:

Turpat Vecrīgā, šaurajā Riharda Vāgnera ieliņā, atrodas kāds mazāk zināms, bet tik interesantais Farmācijas muzejs, kurš iemājojis vēsturiskā 18. gadsimta ēkā un ir veltīts farmakoloğijas un aptieku vēstures prezentēšanai Latvijā. Tur mūs sagaidīja ļoti atraktīvs un zinošs gids jeb Trakais profesors, kurš pastāstīja par farmācijas aizsākumiem mūsu reģionā, kas balstās tautas medicīnā, par zāļu audzēšanu un ražošanu Latvijā. Trakais profesors mūs iesaistīja dažādas aktivitātēs, kā, piemēram, manekenam lika salikt cilvēka orgāni, ar tausti bija jāatpazīst dažādi ārstniecības līdzekļi un jānosauc to pielietojums. Mēs izmantojām visas maņas, arī garšu, atpazīstot kādu augu, un izrādās, tā bija lakricas sakne ar visai īpatnu garšu un ne tik tīkamu pēcgaršu. Un tad mēs nonācām kādā noslēpumainā telpā, kas atgādināja Fausta eksperimentu istabu, kur viņš, veicot dažādu vielu eksperimentālu sajaukšanu, izsauca Mefistofeļa garu. Tā bija alķīmijas istaba, kur Trakais profesors rādīja ugunīgus trikus, atklājot savas slepenās zināšanas! Muzejam iekšpagalmā ir pašiem savs ārstniecības augu dārziņš, kur pat ir ieaugusi indīgā mandragora, Harija Potera burvju zālīte. Šī aizraujošā ekskursija beidzās ar tējas dzeršanu, ko muzeja darbinieki mums bija sarūpējuši kā vitamīnu devu pēc dinamiskās nodarbības.

Atpakaļceļā, pārrunājot iespaidus, mēs secinājām, ka katrā vietā – zinātniskajā institūtā, pusdienu restorānā vai muzejos – viss ir atkarīgs no tur strādājošajiem cilvēkiem, no viņu godprātīgā darba, zināšanām, attieksmes pret kolēģiem un apmeklētājiem, un tas rada katras iestādes nozīmīgumu un pievilcīgumu. Paldies Karīnai Orlovai, Danielai Godiņai, Ivaram Upeniekam, Vitai Ozoliņai un Trakajam profesoram par darbu, ko viņi dara ikdienā un arī mūsu labā!

Ekskursijas iespaidus apkopoja 11.D klases audzinātāja Kristīne Modnika

Vairāk mirkļus var aplūkot galerijā https://jvg.edu.lv/galerija/11d-ekskursija-2026