No 2026. gada 25. līdz 29. maijam Tallinā, Igaunijā, norisinājās starptautisks seminārs “Beyond Polarisations: Youth Renewing Democracy” (“Pāri polarizācijai: jaunieši atjauno demokrātiju”), kura mērķis bija stiprināt jauniešu līdzdalību un veicināt demokrātisko vērtību attīstību Eiropā. Tajā piedaloties, izzināju dažādas tēmas, kas jauniešu vidē ir aktuālas.

Seminārs pulcēja jaunatnes jomas profesionāļus, pedagogus, pētniekus, NVO pārstāvjus un aktīvistus, lai kopīgi diskutētu par demokrātijas izaicinājumiem un iespējamiem risinājumiem. Pirmajā dienā ar galvenajām uzrunām uzstājās bijusī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un Helsinku Universitātes politiskais sociologs Georgs Boldts, pievēršoties mūsdienu demokrātijas izaicinājumiem un jauniešu iesaistei sabiedriskajos procesos.

Turpmākajās dienās mums, dalībniekiem, bija iesaistījās tematiskās darbnīcās, pieredzes apmaiņā un praktiskās aktivitātēs, kas veicināja zināšanu un dažādu praktisku rīku apgūšanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta mākslīgā intelekta ietekmei uz jauniešu attīstību un demokrātiskajiem procesiem, par ko lekciju vadīja Tartu Universitātes neirozinātnieks Jāns Aru.

Semināra noslēgumā mums bija iespēja iepazīties ar dažādām metodēm “Tool Market” aktivitātē, kā arī izstrādājām turpmākās rīcības plānus, lai iegūtās zināšanas un idejas ieviestu savās kopienās. Pasākums apliecināja, ka jauniešu aktīva iesaiste un starptautiska sadarbība ir nozīmīgs priekšnoteikums demokrātiskas un saliedētas sabiedrības veidošanai. Ļoti saistošs likās Igaunijas organizācijas "Punane Pill" stāstījums un izstrādātais nodarbību plāns, kuru laikā ar jauniešiem tiek runāts par to, kā kritiski izvērtēt saturu sociālajos tīklos "TikTok" un "Youtube".

Atgriežoties no semināra, jūnijā organizēju tikšanos ar skolotājiem, kurus iepazīstināju ar zināšanām, kas iegūtas seminārā. Īpašu uzsvaru veltījām sarunām par to, kādu saturu jaunieši patērē sociālajos tīklos un kā tas var ietekmēt viņu uzskatus un rīcību. Iepazīstināju kolēģus ar “Manosphere” terminu un nozīmi, kā arī idejām, kas tiek paustas šajās tiešsaistes kopienās, kā tas ietekmē jauniešus.

Noslēgumā aicināju skolotājus piedalīties “Meme” veidošanas aktivitātē, kas ne tikai ļāva vairāk izprast mūsdienu jauniešu komunikācijas stilu, bet mazliet arī pasmieties par komiskiem notikumiem mācību gada laikā, kā arī ar smaidu sejā doties pretim atvaļinājumam.

Paldies Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai par iespēju piedalīties šajā projektā.

D.V. Ieva Druveniece